3dien, 1.05.2013. – Lacrima (death metal/PL) un Wrathrone (death metal/FIN)


301

Sākums: 23:00.

Ieeja: bezmaksas.

Paklausīties: http://lacrima.metal.art.pl/ un http://www.reverbnation.com/wrathrone

Lacrima

Wrathrone

Somija, death metāls un viss, kas tam piedien: intervija ar grupu Wrathrone

Evita Hofmane
 band
Trešdien, 1. maijā, Jelgavā, bārā/galerijā Melno Cepurīšu Balerija (Raiņa iela 20) dažādu muzikālo noviržu un ieviržu cienītājiem Darba svētku koncertu sniegs poļu dūmeri Lacrima un somu desinieki Wrathrone. Tas būs viens no viņu šī pavasara Baltijas valstu un Somijas koncerttūres Baltic Doom Tour 2013 pirmajiem koncertiem. Šajā virtuālajā intervijā somu grupas līderis Matti sniedz nelielu ieskatu tajā, kas ir Wrathrone un ko varam no viņiem sagaidīt. 
Jūs Wrathrone mūziku raksturojiet kā death metālu ar vietumis „slimīgām” fīčām. Kas ir death metāls, ir puslīdz skaidrs, tāpēc nedaudz vairāk gribētos dzirdēt par šīm neveselīgajām novirzēm no normas, jo, kā zināms, tās var izpausties daudz un dažādos veidos. Ko mēs varam gaidīt Wrathrone gadījumā? 
Ar šo raksturojumu mēs vēlējāmies pateikt, ka Wrathrone mūzikā klausītājs var dzirdēt un sajust arī blackun thrash metāla piešprici, taču kopumā tas ir solīds, tradicionāls death metāls.
Pirms dažām dienām jums klajā nāca pavisam jauns un svaigs EP „Left unburied”. Klāj vaļā visu par šo tematiku!
Jā! Dziesmas, kas iekļautas šajā EP, mūsu koncertprogrammā rotēja jau aptuveni gadu. Šoziem mēs beidzot savācāmies kopā, lai veiktu ierakstus un tā šīs piecas dziesmas materializējās EP formātā. Manuprāt, šoreiz mums ierakstā izdevās iegūt tādu skanējumu kādu vēlējāmies – tīru, visi instrumenti labi dzirdami un growls arīdzan skan tieši tā kā piedien. Albums labi raksturo to, kas Wrathrone ir šobrīd, dziesmas ir savstarpēji diezgan atšķirīgas, taču visas viennozīmīgi atpazīstamas kā mūsu ražojums. Jums visiem ir lieliska iespēja iegādāties mūsu EP „Left unburied” Baltijas valstu koncerttūres laikā!
 left unburied
Saki, vai kļūt par mūziķi Somijā, kur teju katrs trešais spēlē kādu mūzikas instrumentu un darbojas pāris grupās, – tas ir sava veida izaicinājums vai kaut kas tāds, kam jūs, somi, esat nolemti jau piedzimstot?
Daļa no Wrathrone dalībniekiem brīžiem aktīvāk, brīžiem mazāk aktīvi
 ir spēlējuši grupās visu savu dzīvi, taču dažiem šī ir pirmā pieredze šajā jomā. Tomēr vairākumam no mums ir arī vairāki muzikālie projekti paralēli, tāpēc es sliecos domāt, ka tas notiek dabiski. Protams, brīžiem tas tiešām bija un arī tagad ir sava veida izaicinājums atrast laiku visiem savākties kopā uz mēģinājumiem un koncertiem, taču līdz šim mēs ar to esam itin veiksmīgi tikuši galā.
Kas jūs motivē darboties?
Mums pats svarīgākais ir tas, ka radām mūziku, kas patīk, un mēs gūstam baudu to darot! Protams, vienmēr ir forši redzēt, ka arī publika izbauda procesu! Mēs turpināsim spēlēt tik ilgi, cik vien tas sagādās šīs lieliskās emocijas!
Pastāsti vairāk par šīm emocijām – pirms koncerta, uzstāšanās laikā un par pirmajām domām pēc tam, kad esat nospēlējuši koncertu un atgriezušies backstage? (Tas, ka viena no domām ir: „Kur pie velna ir mans alus?”, ir skaidrs.)
Manuprāt, pats grūtākais ir gaidīt pirms koncertiem…Vispirms gaidīt kad varēs sanest un salikt aparatūru, tad gaidīt saundčeku un pēc tam vēl pašu uzstāšanos…Un līdz tam pat nevar īpaši „atslābināties,” jo vēl ir jāspēlē! Kad sākam spēlēt, mēs cenšamies to darīt ar pilnu atdevi sākot no pirmās nots un sniegt lielisku šovu! Pēc uzstāšanās vispirms ir jāatgūst elpa, tad ar grupas biedriem pārrunājam koncerta fineses un nianses, un, protams, pēc tam seko pamatīga alkohola lietošana un pārējo grupu šovu skatīšanās!
 live2
Tas nav īpašs noslēpums, ka jums, somiem, patīk iedzert. (Jāatzīst, ka mums ar laiku pa laikam tas tīri labi tīk!) Kas ir muļķīgākā lieta, ko sanācis izstrādāt, esot iereibušiem? Un varbūt šad tad pat pamanāties izdarīt kaut ko prātīgu, esot alkohola ietekmē?
Tas tiešām nav noslēpums! Un mēs šim stereotipam ļoti labi atbilstam! Lai arī koncertu laikā mēs parasti esam mīlīgi iereibuši un to noslēgumā dažreiz pilni kā zeķes, līdz šim šis ieradums nav radījis īpašus ekscesus. Tiesa, jāatzīmē grupas pirmais koncerts, kad mūsu basists bija krietni iestiprinājies jau pirms koncerta un pēc uzstāšanās domāja, ka ir pazaudējis savu ģitāru (kas gan bija maldīga iedoma) un viņa dzēruma murmulēšana tika iemūžināta video. Šis atgadījums pēcāk bija labs iemesls jautrībai. Vispār šajā Baltijas un Somijas koncerttūrē gribētos pieredzēt daudz pozitīvi ekstrēmu piedzīvojumu! Lielākā daļa mūsu dziesmu tapušas, esot alkohola ietekmē, un to es gribētu uzskatīt kā kaut ko, kas ir izdarīts prātīgi! J
Jūs darbojaties no 2008. gada. Tas nav ļoti ilgs periods, bet arī ne īss brīdis. Varbūt ir kāds stāstiņš iz grupas vēstures annālēm, kas palicis atmiņā un ko vēlies pastāstīt intervijas lasītājiem un (potenciālajiem) klausītājiem?
Jā, te nāk prātā kāda jautra lieta, ko vērts pastāstīt. Leģendārais mākslinieks Christophe Szpajdel, kurš zīmējis logo tādām grupām kā Emperor, Arcturus un Moonspell (kā arī tūkstošiem citu), teju grasījās sākt darbu pie mūsu logo izstrādes. Tajā pašā laikā arī mūsu basists Pekka nodarbojās ar logo skicēšanu un piedāvāja savu versiju, kas kļuva par Wrathrone logotipu tādu, kā tas redzams šobrīd, jo, kad es šo skici nosūtīju Christophe, saņēmu atbildi, ka tas ir tik nevainojams, ka viņam tur nav ko papildināt. Tas turklāt esot sniedzis viņam iedvesmu kādam no nākošajiem darbiem! Pekkas grafiskā dizainera talants tika izmantots arī noformējot mūsu EP „Left unburied”.
Nosauc trīs lietas, ko mums vajadzētu zināt domājot par Somiju? (Sauna, jalovīna, metālmūzika? )
Trīs vissvarīgākie raksturlielumi jau ir minēti, nav pat ko īpaši piebilst! J
Un kādas būtu trīs lietas, ko jūs visvairāk vēlētos uzzināt par Latviju?
Kāda ir smagās mūzikas dzīve Latvijā, kuru alu rekomendējat nogaršot un kādas vietas noteikti vajadzētu apskatīt?
Visā drīzumā jūs dosieties tūrē ar poļu doom metāla grupu Lacrima. Kādas gaidas un cerības saistāt ar šo sadarbību? Un vai jūs paši arīdzan klausāties doom metālu?
Mūsu bundzinieks Mikaels ir draugos ar Lacrimas ģitāristu un vokālistu un, kad Kuba  strādāja Somijā, arī mēs ar viņu iepazināmies. Kuba atnāca arī uz vairākiem mūsu koncertiem. Mikaels pirms kāda laika bija tūrē pa Baltijas valstīm ar savu grupu Routakeha un tā nu mēs kopīgiem spēkiem nonācām pie idejas, ka būtu lieliski noorganizēt kopēju tūri ar Lacrima. Mēs ceram, ka abas grupas piesaistīs savas mūzikas stila fanus un tas dos arī zināmu artavu otras grupas cienītāju loka papildināšanā, jo Lacrima un Wrathrone muzicēšanas stili ir ļoti atšķirīgi. Jā, mēs klausāmies arī doom metālu. Mūsu otrajam ģitāristam Lauri pašam arīdzan ir diezgan doom’īgs projekts.
Es kolekcionēju atbildi uz šo jautājumu, tāpēc saki man, lūdzu, kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām neatņemamām savas dzīves sastāvdaļām?
Lai darītu ko darīdams – dzīvē vai mūzikā- dari to no sirds, ja vēlies, lai tam tiešām būtu nozīme!
Un, mūsu nelielās sarunas noslēgumā, kādu episku un aukstu somu joku, lūdzu!
Somu karavīrs
Jauna britu avīzes žurnāliste tika nosūtīta uz Somiju, lai uzrakstītu par somu karavīru atgriešanos no Ziemas kara. Intervējot vienu kājnieku vārdā Jussi, viņa jautāja.
„Kad Tu atgriezies mājās no kara, kas bija pirmā lieta, ko tu darīji?”
„Es iz… savu sievu, ” Jussi bez aplinkiem atbildēja.
Žurnāliste nosarka un centās mainīt sarunas ievirzi.
„Un ko tu darīji pēc tam?”
„Es to izdarīju vēlreiz,” viņš atbildēja.
Žurnāliste nosarka vēl vairāk.
„Un pēc tam? Kad biji pabeidzis tās nodarbes?”
„Es novilku savas slēpes un iedzēru alu.”
Somu dzeršanas spēle
Divi somu puiši ieiet saunā. Katram līdzi litrs Koskenkorvas šņabja. Viņi to izdzer un tad viens no viņiem iziet no saunas. Otram ir jāatmin kurš ir izgājis ārā.

Doom metāls, Polija un Balerija – kur ir kopsaucējs? Intervija ar Lacrima

Evita Hofmane

 Lacrima3
Kā jau iepriekš vēstīts – trešdien, 1. maijā, Jelgavā, bārā / galerijā „Melno Cepurīšu Balerija” (Raiņa ielā 20, Jelgava) savas Baltic Doom Tour 2013 ietvaros uzstāsies poļu climatic doom metāla grupa Lacrima un somu death metāla vienība Wrathrone.
Intervija ar Wrathrone bija lasāma pirms dažām dienām šeit pat. (Pameklējiet, noteikti atradīsiet! J )
Tagad piedāvājam virtuālu sarunu ar Lacrima grupas līderi Kubu, kurā centīsimies rast nelielu priekšstatu, kas ir Lacrima pagātnes, nākotnes un Balerijas kontekstā.
Sāksim ar ievadu. Kas ir Lacrima?
Lacrima ir vieta, kur cilvēkiem ar mūzikas starpniecību ir iespēja sevi izpaust. Esot kopā uz skatuves un veicot ierakstus, mēs varam pastāstīt savus stāstus. Vienlaikus mēs cits citam esam kas vairāk kā tikai grupas biedri. Ar daļu no Lacrimas dalībniekiem mēs kopā pavadām daudz laika arī ārpus grupas „rāmjiem”.
Jūs Lacrimas mūzikas stilu raksturojiet kā climatic doom metālu. Kā Tu to varētu pateikt citiem vārdiem?
Šī mūzika ir diezgan lēna, skumju, spēcīgu jūtu un melodisma caurausta un tajā nozīmīga loma ir dziesmu tekstiem. Viens no labākajiem veidiem kā izbaudīt Lacrimas mūziku, ir sēdēt tumšā istabā un to klausīties uz austiņām. (Mana piebilde: bet pārmaiņas pēc noteikti vajag aiziet arī uz koncertu! Salīdzinājumam!)
Lacrima dibināta 1994. gadā un kopš tā laika pagājuši gandrīz 20 gadi. Kā pa šiem gadiem mainījusies jūsu publika?
Labākais laiks bija skolas laikā kad nevajadzēja darīt neko citu un varējām pavadīt daudz laika kopā radot mūziku. Nebija ikdienas rūpju un pieauguša cilvēka dzīves spiediena. Laikam ejot arī mūsu publika ir izaugusi un lielākā daļa no viņiem vairs neklausās šāda veida mūziku. Viņi dzīvo savas pelēkās dzīves, kurās nav vietas šai mūzikai. Patlaban mūsu publika ir jauna un ir grūti rast pietiekoši daudz atbalsta, jo Lacrimas mūzika nav meinstrīms vai kāds no modernajiem metāla novirzieniem. Tas, protams, nenozīmē, ka šo uzmanību nav iespējams gūt. Tikai tas ir sarežģītāk.
Kuras grupas no Polijas doom metāla skatuves mums, klausītājiem no Latvijas, vajadzētu zināt? Varbūt vari rekomendēt kādu grupu no Krakovas apkaimes?
Polijā doom metāls nav īpaši populārs un attiecīgi nav tik daudz grupu, kas spēlētu šajā stilā. Vēlos atzīmēt Gallileous, Belzebong, kuras spēlē kaut ko līdzīgu. No tām grupām, kas vairs neeksistē, jāmin Moonlight (viņu pirmie albumi) un Sirrah.
Kādas ir sarežģītākās problēmas, ar ko saskaras cilvēks, kurš vēlas būt mūziķis Polijā?
Vispirms jau tā vien ir problēma – pieciem cilvēkiem vienlaikus atrast brīvu laiku, lai varētu pievērsties mūzikai. Brīžiem tā ir neiespējamā misija. Tāpat kā problēma jāmin fakts, ka Polijā lielākoties koncertu organizatori nemaksā par uzstāšanos. Atalgojumu saņem tikai galvenās grupas koncertā. Attiecīgi, būt mūziķim, kurš spēlē smago mūziku – tas ir dārgs hobijs. Zināmas problēmas ir arī ar iespēju uzstāties, vispār saņemt šos piedāvājumus. Nereti šķiet, ka vienas un tās pašas grupas kopā spēlē koncertos un rada tādu kā hermētiski noslēgtu sabiedrību. Bet, savukārt, ja vēlies kaut ko organizēt pats, ir nepieciešama nauda un tā veidojas apburtais loks.
Kā Tavā grupā notiek radošais process no ieceres līdz skaņdarba realizācijai? Tev ienāk prātā kāda ideja un… ?
Katram cilvēkam ir kāds veids kā izpaust savas jūtas, piemēram, skumjas vai prieku. Lielākoties viss sākas ar dziesmu tekstiem. Neatkarīgi no tā pēc cik ilga laika es pārlasu agrāk tapušos tekstus, šīs jūtas atdzīvojas un es varu tās pārdzīvot atkal un atkal no jauna. Vai arī radīt mūziku, kas atspoguļo šo garīgo stāvokli. Piemēram, uz skatuves es šad tad atkal izjūtu to, kas licis tapt dziesmai un tad ļauju šīm emocijām, tekstiem un mūzikai  valdīt pār sevi.
Pastāsti par Lacrimas jaunāko albumu „Old Mans Hands”, kas iznāca 2011. gadā!     
Šis ir specifisks albums un katras dziesmas tapšanas pamatā ir atšķirīgs stāsts. Tas ir kā veltījums doom metāla zelta gadiem, kas bija 90- tajos. Var teikt, ka tā ir mūzika, kas tapusi pagātnē, taču producēta mūsdienīgā veidā. Šī albuma dziesmu teksti nav publicēti. Domāju, tas ir labs veids kā likt klausītājam iedziļināties dziesmā, varbūt tas pat ir  efektīvāk.
Ar ko Lacrima nodarbojas patlaban un kas gaidāms nākotnē?
Vispirms, mēs, protams, vēlamies parādīt sevi Baltijas valstu un Somijas koncertos. Iegūt noderīgus kontaktus, fanus un kopumā rast iespēju šajās valstīs uzstāties biežāk. Pēc šīs tūres mēs ķersimies pie jaunu dziesmu radīšanas, no kurām dažas jau ir tapšanas procesā. Varbūt nākošziem tās tiks ierakstītas.
Ko Tu zini par Latvijas smagās mūzikas aktivitātēm? Es lasīju, ka Lacrima 2011. gadā ir spēlējuši vienā Polijas festivālā kopā ar mūsu slavenāko smago grupu Skyforger.
Godīgi sakot, no Latvijas grupām es zinu tikai Skyforger. Protams, kauns, taču šīs tūres laikā ceru laboties. Jā, mēs spēlējām vienā festivālā, bet tas bija liels pasākums un mums nebija iespējas satikt Skyforger puišus, jo viņi spēlēja pašās beigās un ieradās neilgi pirms uzstāšanās.
Jūs tūlīt dosieties tūrē kopā ar somu death metal grupu Wrathrone. Ko jūs gaidāt no šīs sadarbības un tūres kopumā?
Kopš tā laika, kad vienu gadu dzīvoju Somijā, esmu draugos ar viņu bundzinieku. Patiesībā mēs – Lacrima – varam doties šajā tūrē tikai pateicoties viņa palīdzībai, citādi tas nebūtu iespējams. Es pazīstu Wrathrone čaļus, man viņi patiešām patīk un mēs plānojam kopā lieliski pavadīt laiku!
Tuvojoties sarunas noslēgumam, tradicionālais jautājums par jūsu vizīti Latvijā – vai gatavojat ko īpašu šim koncertam, kas notiks 1. maijā Jelgavā, Balerijā?
Jā, protams. Kā bonuss mūs ierastajai programmai būs divas ļoti vecas dziesmas, no kurām viena būs daļēji folka stilā. Domāju, grupas/publikas mijiedarbība būs laba. Ceru redzēt šīs intervijas lasītājus mūsu koncertā! Latvija! Mēs tuvojamies!
Noslēdzot šo interviju, vēlos uzdot manu iecienītāko jautājumu – kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām neatņemamām savas dzīves sastāvdaļām?
Ja raugās no pesimista skatu punkta – dzīve bieži darbojas kā pretspēks iespējai nodarboties ar mūziku, kad nav laika vai naudas, ko tam veltīt. Dzīve uzliek pienākumus veidot karjeru un rūpēties par ģimeni. Taču, no otras puses, ja raugās optimistiskāk, tad laba mūzika nevar tapt bez dzīves pieredzes – tā ir pamatā gan dziesmu tekstiem, gan mūzikai. Vislabākais ir prast rast zelta vidusceļu.
*Intevijas publicētas no http://p3licanwebzine.blogspot.com.
Published in: on aprīlis 29, 2013 at 12:27  Atstāt komentāru  

The URI to TrackBack this entry is: https://mcbalerija.wordpress.com/2013/04/29/3dien-1-05-2013-lacrima-death-metalpl-un-wrathrone-death-metalfin/trackback/

RSS feed for comments on this post.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: